Jamalas rajons (Yamal’skiy Rayon)
Jamalas rajons (, yrk) ir Krievijas Jamalas Ņencu autonomā apvidus administratīvais rajons tās ziemeļrietumu daļā Karas jūras krastā. Administratīvais centrs ir Jarsaļes ciems rajona dienvidos.
Rajons aizņem visu Jamalas pussalu, Belijas salu ziemeļos no pussalas un vairākas nelielas saliņas piekrastē. Sauszemes robeža rajonam ir ar Pieurālu rajonu dienvidrietumos, bet pa Obas līci rajons robežojas ar Tazas un Nadimas rajoniem rietumos un dienvidrietumos. Rajona krastus apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Karas jūra un tās līči — Baidaratas līcis rietumos un Obas līcis austrumos.
Rajona ainavu veido tundra ziemeļos, un mežatundra dienvidos. Reljefs līdzens, augstums nepārsniedz 90 m vjl Hojas augstienē. Daudz upju un ezeru, lielākais no kuriem ir Jambuto ezers Neito ezeru grupā. Valda subarktiskais klimats, ziemeļos — arktiskais. Vidējā janvāra temperatūra −23 līdz −27 °C, jūlija — +3 līdz +9 °C. Vidējais nokrišņu daudzums ap 400 mm gadā, sniega segas biezums ap 50 cm. Ziema ilgst 230 dienas ziemeļos un 190 dienas dienvidos. Valda mūžīgais sasalums.
Rajons aizņem visu Jamalas pussalu, Belijas salu ziemeļos no pussalas un vairākas nelielas saliņas piekrastē. Sauszemes robeža rajonam ir ar Pieurālu rajonu dienvidrietumos, bet pa Obas līci rajons robežojas ar Tazas un Nadimas rajoniem rietumos un dienvidrietumos. Rajona krastus apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Karas jūra un tās līči — Baidaratas līcis rietumos un Obas līcis austrumos.
Rajona ainavu veido tundra ziemeļos, un mežatundra dienvidos. Reljefs līdzens, augstums nepārsniedz 90 m vjl Hojas augstienē. Daudz upju un ezeru, lielākais no kuriem ir Jambuto ezers Neito ezeru grupā. Valda subarktiskais klimats, ziemeļos — arktiskais. Vidējā janvāra temperatūra −23 līdz −27 °C, jūlija — +3 līdz +9 °C. Vidējais nokrišņu daudzums ap 400 mm gadā, sniega segas biezums ap 50 cm. Ziema ilgst 230 dienas ziemeļos un 190 dienas dienvidos. Valda mūžīgais sasalums.
Ģeogrāfiskā karte - Jamalas rajons (Yamal’skiy Rayon)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
 |
 |
| Krievijas karogs | |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| KV | Komi valoda (Komi language) |
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
| CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
| CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |